Rihards

Personīgi, trešdaļu no grāmatas līdz galam nesapratu. Kurš bija kurš? Kāpēc? Uz beigām radās skaidrība, bet lasīšanas brīža apjukums dara savu.

70 no 400 lpp (jaunā Jumava iespieduma) izlasīju. 20 lpp par A. Grīna un romāna dzīvi bija interesantākas nekā pats romāns. Tik smags, bezjēdzīgs, sauss. Pirmā gāramata manā mūžā, kuru neizlasīju un noliku nost.

Daudz, daudz par īsu. Tāds tvēriens ar interesantiem varoņiem, bet tāda sajūta itkā tiktu virspusēji pārskriekts pāri.

4,75 tikai tāpēc, ka “Sveiks, jautrais Rodžer!” uzlika tik augstus standartus. Protams, saprotami rakstot par 1200 gadu seniem notikumiem.

Prasītos precīzāku informāciju, viss ir nedaudz par plašu un nekonkrēti, bet savādāk patika.

Ļoti dziļa grāmata. Vajag vairākar reizes pārlasīt, lai dabūtu to saprašanas efektu (personīgi).

Nedaudz paīss un pasekls priekš lielā tvēriena. Kā salīdzinājumu, “Sveiks, jautrais Rodžer” un “Kuršu vikingi” bija perfekta garuma un dziļuma.

Patīkama lasāmviela.

Atšķirībā no pirmās grāmatas, šis ir piemērotāks apjoms šāda stila (Laika stāstu) romānam.

Pārāk īsa grāmata, tāpēc lēkāšana laikos neievilka grāmatā tā kā būtu gribējies.

Itkā grāmata ir laba, bet tajā pašā mirklī kaut kas nesagāja līdz galam stāstā. Neiedzīvojos, neizbaudīju, bet nav arī nekas tik slikts ko pateikt, ja nu vien, ka nevajadzēja būt tik garai.

Patīkams, nedaudz vecmodīgs romāns, bet viegli baudāms. Tikai žēl, ka redakcijā netika izlabota tiešās runas interpunkcija.