Ēnas spogulī

Brīdī, kad apzināti vai neapzināti nodari kādam pāri, rēķinies – par to būs jāmaksā. Zaudēsi, ko atņēmis... mantu, māju, drošību, mīlestību, bērnus, nākotni. Saņemsi, ko pelnījis... tuvinieku naidu, vienaldzību, atsvešināšanos, aizmirstību. Kritīsi un celsies, līdz sapratīsi – ir jāsargā tie, ko esi šajā dzīvē sastapis un palaidis pasaulē. Ja ne, tavā vietā to darīs citi...


Pirms diviem gadiem psiholoģe Dagnija pieņēma smagu lēmumu pilnībā manīt savu dzīvi – izbeigt mokošo laulību un vairs nekad nevienam neļaut sevi apspiest, apņirgt un izmanot. No Kurzemes pārcēlusies uz Ziemeļvidzemi, viņa cenšas ieaugt skopajā kāpu smiltī un saplūst ar skaudrajiem jūras vējiem. Vai nezināmā vietā, kur visapkārt svešinieki un daži paziņas, var uzbūvēt jaunu dzīvi un satikt jaunu mīlestību? Bet kā tikt galā ar mokošo pagātni, kas negrib atkāpties?

Vecā jūrasvilka Gunāra Dreiļa vairāk nekā četrdesmit gadus ilgā laulība vienā dienā izjūk un sabrūk kā kāršu namiņš – atklājas, ka tā būvēta uz plūstošajām smiltīm un asinīm, bet ģimenes pavarda turētāja savā sirdī visu mūžu lolojusi nāvi?

Jorens Pūķis – ambiciozs, ne pārāk veiksmīgs fotogrāfs pusmūžā – ilgojas pēc brīnuma, kas sakārtotu viņa attiecības ar bijušo sievu Dagniju, četriem novārtā pamestajiem bērniem un divām nesievām, šo bērnu mātēm. Beidzot viņš saņem prestiža darba piedāvājumu un, lai to iegūtu, izdara noziegumu... Likteņa atbilde nav ilgi jāgaida – bērni iet tēva pēdās...


Kā vecāku dzīves līkloči, pieņemtie lēmumi un noklusētā patiesība ietekmē viņu bērnu likteņus? Vai svešais var kļūt par savējo, un kurā brīdī savējais pārvēršas svešiniekā? Un vai iespējams Likteņa ratu pagriezt citā virzienā, mainot tā ritējumu un savu nākotni?