Lāsts

Pēc traģisko notikumu pārpilnās gadu mijas un mājinieku pilnsapulces Anna Elizabete Berga-Kaķīte un pārējie pūčmājnieki nolemj nekādā gadījumā neiesaistīties nevienā politikai pietuvinātā lietā, bet darboties tikai svētku pasākumu organizēšanas jomā. Savukārt ģenerāļa Kārļa Basa privātdetektīvu aģentūra turpmāk izmeklēs tikai un vienīgi ģimenes un komerclietas.

Pulkvežleitnantam Mikam Kaķītim, kurš vēl arvien nespēj aprast ar jaunlaulāta vīra statusu un pienākumiem, viņa tiešais priekšnieks ģenerālis Guntis Boze piešķir sešas nedēļas atvaļinājuma un kategoriski pavēl nerādīties Rīgas tuvumā, bet kopā ar Annu Elizabeti un tikko apprecinātajiem Kārli un Ievu Saulīšiem doties tālākā ceļojumā.
Annas vecmāmiņai, baronesei Annai Rozei fon Bergai pēc padoma tālu nav jāmeklē – viņa iesaka abiem jaunajiem pāriem doties uz Vec-Vilku muižu, kur saimniekojot sens Bergu dzimtas paziņa – Adrians Feldbergs... Diemžēl tur pēdējā laikā notiekot savādas lietas – it kā spokojoties, it kā manītas nepiederošas personas... Būtu labi pārbaudīt. Protams, neuzkrītoši – pa vidu pēckāzu priekiem un atpūtai.

Dubultmedusmēnesis Vec-Vilku muižā izvēršas nepavisam ne tā, kā cerēts.
No šķietami nevainīgiem spoku stāstiem līdz reāliem uzbrukumiem muižas pievārtē uzbūvētās mākslinieku mājas iemītniekiem un pils saimniekam: jauna māksliniece nakts melnumā pārkrīt pār iekšpagalma otrā stāva galerijas margām un gūst smagas, dzīvībai bīstamas traumas, bet pils saimnieku nezināms ļaundaris iesloga pagrabā, turklāt pārsitot viņam galvu.
Annai Elizabetei, Mikam un Kārlim nekas cits neatliek kā uzsākt klusu, neuzkrītošu izmeklēšanu, cenšoties to noslēpt no gaidībās esošās Ievas.

Skopās pēdas aizved četrdesmit gadu senā pagātnē – vasarā, kad pilī veikti pirmie remonti, arheoloģiskā izpēte un rekonstrukcijas darbi. Tolaik te strādājuši Daiļo mākslu akadēmijas studenti un pasniedzēji. Pusčukstus izskan stāsts par savādu attiecību trīsstūri, kādu kaislīgu mīlestību, kas beigusies ar ārlaulības bērna piedzimšanu un tai sekojošu pašnāvību...
Tomēr pašreizējie pils ļaudis, apkalpotāji un diemžēl arī jaunie mākslinieki klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši – neviens neko nezinot... Izmeklēšana strēgst un buksē, līdz pēdīgi zem Annas istabas durvīm tiek pabāzta zīmīte: Brauciet visi prom! Nekavējieties. Lai nav rūgti jānožēlo.