Nesoli man laimi

Bezrūpīgās sešpadsmitgadnieces Līvas sirdi un prātu iekaro staltais lauku puisis Mārcis, un viņi apprecas agrā jaunībā. Līva ar Mārci ir nešķirami kā cimds ar roku; viss ir ideāli. Kāzas, pašiem savas, no vectēva mantotas mājas, un arī mazulis pieteicies!

Tomēr dzīve Līvu ilgi nelutina, un liktenis viņai iedalījis smagu nastu, ko nest uz trauslajiem pleciem. Liktenīga tikšanās uz meža takas saviļņo ikdienas pelēcībā noklusušo jaunās sievietes sirdsbalsi, un piepeši viņas dzīve apmet negaidītu cilpu, savelkoties ciešā mezglā, kuru atšķetināt viņai nav ne spēka, ne vēlēšanās. Smagums no pleciem noveļas un pazūd mazas meža būdiņas puskrēslā, bet vai uz ilgu laiku? Ko liktenis dāsni devis, tikpat vieglu roku atkal ņem. Ne vairs mājas, ne bērna, ne mīļotā vīrieša. Par daudz solījumu, kas doti vieglu prātu.

Romāna lappusēs soli pa solim atklājas grāmatas varoņu cerības, bailes un sapņi. Tur sastapsiet gan Līvas labāko draudzeni Maiju, gan kluso Mārci, gan bravūrīgo Ivo, gan zaļacaino mežsargu Arvi… Varoņu ceļi krustojas, uzmetot pa neatšķetināmam mezglam katra dzīves ritumā, dodot gan prieku, gan sāpes.