Rufis atrod mājas

Kāpēc cilvēki tik negribīgi pieņem dzīvniekus? Vecāki vienmēr
saka, ka bērni tam nav gatavi, taču nebūsim naivi — ja ģimene
ņem dzīvnieku, tā jebkurā gadījumā būs vecāku, nevis bērnu
atbildība. Vecākiem jāsaprot, ka viņi nevis iegādājas bērniem
jaunu rotaļlietu, bet uzņem vēl vienu ģimenes locekli. Ir
jārēķinās ar to, ka dzīvniekam būs jāvelta laiks, uzmanība,
rūpes un viņš būs ļoti jāmīl.
Par tiem, kas dzīvniekus pieņem savā ģimenē, man viss ir
skaidrs, bet nesaprotu “saimniekus”, kas var pamest savus
mīluļus. Tā laikam ir kāda īpaša cilvēku kategorija. Briesmīga
un neizprotama. Būtībā tas ir tas pats, kas ar bērniem, — tu
nevari bērnu pamest tikai tāpēc, ka viņš neuzvedas tā, kā tu to
esi gribējis. Tas nav attaisnojami!
Rūpes par dzīvniekiem ir dzīvesveids, un ģimenē ar bērniem
noteikti vajag dzīvnieku — tas māca pacietību, uzticību un
mīlestību. Ne tikai māca, bet arī sniedz. Tie dzīvnieki, kas
nākuši no patversmēm... pēc manas pieredzes — mīļāku nav!